uz sākumu

Šīs Pasaules Kungs

LUCIFERS

Tik daudz ir runāts par tumšajiem, ka pienācis laiks pateikt galveno atšķirību starp Kristu un Antikristu, sauktus par labo un ļauno, vai pilnību un nepilnību, vai vēl tuvāk -ideālismu un materiālismu.

Kas bija Lucifera sacelšanās pamatā? Viņam radās vēlme palikt planētas robežās un leģenda par šīs Pasaules Kungu ir diezgan pareiza.

Viņš sāka pulcēt ap sevi garus, kas apmierinās ar zemes auru. Lai saistītu piekritējus, viņš sāka klāstīt viņu priekšā Zemes iespējamības, pakaļdarīdams - dažreiz diezgan veikli - pretējās puses rīcībai.

Var runāt par Antikrista brīnumiem. «Kam mums nākotnes apziņa, kad varu parādīt jums Zemes spēkus!»

Bet no viņa piekritējiem neviens neteiks, atstājot Zemi: «Dodos augšup, Dievs kungs». Bet nodrebēs, atraujoties no zemes spīduma.

Tiesa, Lucifers bija skaists un deva ļaudīm pēc sava prāta zemes spožuma iepazīšanu. Bet bez viņa nebūtu noteiktas robežas starp zemi un citām sfērām. Bez viņa starpībai starp dzīvi uz zemes un citās sfērās vajadzēja pakāpeniski izlīdzināties, dodot iemiesotiem gariem matērijas kustīgumu.

Bet senais Pasaules Kungs, turpretī, saista matēriju pie viņa ieņemtās planētas garozas. Kā planētas gars, viņš pazina Zemes dzīles, bet viņa maldi, ka viņš nevēlējās sadarbību ar citām planētām. Tieši šī sadarbība deva pasaulei Kristu.

Kamēr Lucifers cildina Zemes gaismu, Kristus norāda uz visa Pasaules Visuma daiļumu.

Mēs sakām: «Lai deg Lucifera gaisma, bet aiz tās nenoslēpsies citu uguņu diženums». Mēs nebīstamies izrunāt viņa vārdu. Mēs zinām viņa esamību.

Mēs sakām: «Tavs ceļš nevar noslēgt Zemes likteni, jo tikai saskarsmē ar citām pasaulēm tavas Zemes dzīve atjaunosies. Nodils tavas klintis un kur gan nostiprināsi savu troni? Un mūžīgā dzīve un mūžīgā apmaiņa dod mums mūžīgās mājas. Kristus ne ar ko neatšķīrās no taviem kalpiem, bet Viņš parādīja kustības priekšrocību aiz Zemes robežām». Kristus sacīja: «Varu pārnakšņot uz skaistās Zemes, lai turpinātu ceļu. Bet, Zemes Saimniek, savaldi kalpus, lai tie neliek šķēršļus Man ausmā turpināt ceļu».

Un tā, viens jūsmoja par matēriju, bet otrs iet uz Gaismas iespējamību pasaulēm.

Kristus ceļ mūžīgo kustību. Kristus sakot: «Kādēļ tikai viena Zeme, kad lemtas visas pasaules!», tā rada pareizo cilvēces ceļu, kad ar plašu sadarbību tiks likts pamats īstai apmaiņai.

Lucifer, jau tuvojas laiks, kad jāatjauno tava lampa!

Lucifers, kas varēja tapt par Vienotības Pārstāvi, atzina par labāku norobežoties no kaimiņiem. Protams, var tikai apgrūtināt, bet pārtraukt straumi nevar. Pašas Zemes matērijas spiediens izsauc korekciju Gaismas Brālības izskatā, Iestādījums, kurš nepazīstams citām planētām, savas piespiestās kaujas gatavības dēļ. Patiešām, priekš kam šie Pasaules Valdnieki, priekš kam baltās un melnās procesijas, kad var kļūt par līdzstrādniekiem?

Matērijas un gara uzbūve nesatur savos pamatos naidu. Kāpēc apturēt kustību uz daiļo Bezrobežību? Un kāpēc sablīvēt maldu aizsprostus ap Zemi? Žēl nevajadzīgi aizturētie ceļinieki, jo šīs zemes stacijas tomēr nenoderēs tālāk par noteikto laiku. Kāpēc simtiem iemiesojumu, ja ar desmit iespējams pārkāpt slieksni?

Bet izmisuma cīņa pārvērta Gaismas Nesēju, un rubīna aura pildījās ar sārtu atblāzmu.

Viņa sekotāji, patiesi, sākuši ķerties pie apkaunojošiem līdzekļiem, kas tikai aiztur noliktos laikus, bet neizsmeļ likteni.

Tāpēc Mūsu bruņas un zobeni ar prieku varētu tikt pārkaiti par laboratorijas aparātu detaļām daudz agrāk, un Mūsu kāpnes, posms starp zemi un Debesīm, varētu būt daudz tuvākas.

Kā var atcerēties pēdējo Lielo Skolotāju, kurš pieņēma apkaunojošu nāvi par to, kas, likās, sen jau bija zināms cilvēcei!

Nabaga Gaismas Nesēj, Kristus nāvē tu pielaidi nelabojamu kļūdu. Libānas ciedrs, kas pacēla Kristus miesas, tikai saīsinās ceļu uz Augstāko Pasauli. Un tev būs jāaiziet uz Saturnu, tāpēc jau sen tevi sauc par Sātanu. Bet arī tur matērijas Dārznieks atradīs laukus un varēs pūlēties, tāpat kā uz Zemes. Un pieņem pēdējo padomu - pārlūko tavu kalpu rindas.

Pa dzīves kāpnēm tu gribēji aizsteigties priekšā Meistaram. Lūk, tev dots brīdinājums. Lūk, stāv tava likteņa lieciniece. Un Pasaules Mātes zvaigzne pacēlusies kā tava neprāta iezīmējums, kad tu nolēmi pazemot Gara nesēju.

Redzi, atgriezīsies sieva uz nolemto vietu!

[uz augšu] [ uz sākumu]