uz sākumu

Pasaules Māte

PASAULES MĀTE

Pasaules Māte slēpj Savu Vārdu, Pasaules Māte aizklāj Savu Vaigu.

Māte, Valdoņiem kopīgā, - nav simbols, bet Sievišķās Sākotnes Diženā parādība, kas ietver Kristus un Budas garīgo Māti. Tā, kas mācīja un, rokas uzliekot, Tos svētīja varoņdarbam.

No seniem laikiem Māte sūta uz varoņdarbu. Cilvēces vēsturei cauri Viņas Roka velk nesaraujamu pavedienu.

Pie Sinaja kalna skanēja Viņas balss. Kali tēls tika pieņemts, Izīdas un Ištaras pamats.

Pēc Atlantīdas, kad Lucifers deva triecienu Gara kultam, Pasaules Māte iesāka jaunu pavedienu.

Pēc Atlantīdas Pasaules Māte apslēpa Savu Vaigu un aizliedza izrunāt Vārdu, iekams nebūs situsi Spīdekļu stunda.

[uz augšu] [ uz sākumu]

 

PASAULES MĀTES STAROJUMS

Pasaules Mātes violetā Aura mums spīd. Kas nelocīs ceļus? Kas uzdrīkstēsies pret Viņu?

Lemto dārgumu vidū glabājas Viņas gaišās rotas. Mācība par Viņu deg violetam lotosam līdzīgi.

Lai saules pinuma centru sāpes top saistītas ar Viņas dienām.

Lai jauni zalkšu gredzeni atpinas Viņas laikā. Lai gaisa taures ieskanas Viņas Sākotnē.

Pasaules Māte, izej tuksnesi, jo aiz Tevis ziedi seko. Pasaules Māte, uz kalnu paraugies, jo mirdz kalni Tavās ugunīs!

Aizgāja neieredzētie ļaudis, saceļas ordas.

Jauni brīnumi, jauni nesēji, un sienu grūšanu pārklāj balss: «Nāk Māte!»

«Budas Māte, Kristus Māte, vērs Tavus Dēlus!

Ja pat klints kritīs uz mani, zināšu, - no Taviem Soļiem!»

Tā pildīsim izplatījumu.

[uz augšu] [ uz sākumu]

 

PAVĒLE

Un pāri visām vārdos teiktām pavēlēm skan Pavēle Klusā, Visaptverošā, Negrozāmā, Nedalāmā, Neatraidāmā, Apžilbinošā, Devīgā, Neaprakstāmā, Neatkārtojamā, Nesabojātā, Neizteiktā, Bezlaicīgā, Neatliekamā, Aizdedzošā, kas pausta Zibenī.

Lūk, divas Pavēles - Pasaules malās Valdoņi Kristus un Buda. Un Viņu vārds, kā zaigojošs zobens, bet pāri Viņu pērkonam pausta Bezvārdu Pavēle.

Virs Viņiem, Savu Vaigu aizklājusī, Kas izauda Tālo Pasauļu audumu, Neizteiktā Sūtne, Netveramības Pavēlniece, Neatkārtojamības Devēja!

Ar Tavu Pavēli apklust okeāns un viesuļi neredzamu zīmju svītras velk.

Un Viņa, Kas Vaigu aizklājusi, nostāsies sardzē Viena, zīmju spožumā.

Un neviens neuzkāps Virsotnē, neviens neredzēs Dodekaedrona mirdzumu, Viņas Varenības zīmi.

No Gaismas spirāles zīmi auda Pati klusumā. Viņa Vadone tiem, kas dodas varoņdarbā!

Četri stūri - Apstiprināšanas zīme Viņas dota kā ceļa novēlējums tiem, kas izšķīrušies.

[uz augšu] [ uz sākumu]

 

PASAULES MĀTES ROTAĻA

Cik dižena Pasaules Mātes rotaļa! Viņa atsauc bērnus no tālā lauka.

«Steidzaties bērni, gribu jūs pamācīt. Man ir sagatavotas jums redzīgas acis un atvērtas ausis. Sēžaties uz Manas seģenes, mācīsimies lidot!»

[uz augšu] [ uz sākumu]

 

UGUNĪGAIS VAIROGS

Pavēlēja Pasaules Māte: «Sapulcējieties vēji, sanāciet sniegi, nerādieties putni un netuvojieties zvēri.

Nenostiprināsies cilvēka kāja uz Manas Virsotnes. Nenostiprināsies tumšās uzdrīkstēšanās pamats.

Nenoturēsies mēness gaisma, bet saules stars sasniegs Virsotni.

Pasargi, saule, Manu Virsotni, jo kur gan nostāšos sardzē?

Nekad neuzkāps turp zvērs, un nenoturēsies cilvēka spēks».

Pati Esamības Māte ar ugunīgu vairogu nostāsies sardzē.

Kas spīd tur Virsotnē? Kam viesuļi vijuši vainagu mirdzošu?

Viņa, Dižā Māte, viena pacēlusies Virsotnē.

Un neviens pēc Viņas neuzies.

[uz augšu] [ uz sākumu]

 

LIESMAINĀ SAGŠA

Visaugstākajā kalnā mirdz Pasaules Māte.

Viņa tumsu satriekt izgājusi.

Kāpēc krīt naidnieki un kurp izmisumā vērš skatus?

Viņa tērpusies liesmainā sagšā un ieskāvusies ar uguns sienu.

Viņa mūsu stiprums un tiekšanās!

[uz augšu] [ uz sākumu]